Mēs uzskatām, ka vairākas sertifikācijas sistēmas ir nesušas ievērojamu labumu mazajiem ražotājiem un zemniekiem. Neskatoties uz to, daudz grūtāk ir identificēt strādnieku ieguvumu, jo šajās sistēmās, nav efektīva atbalsta neatkarīgu arodbiedrību darbam.

Šādos gadījumos piemērotas nacionālas un starptautiskas likumdošanas ieviešana vienmēr ir efektīvāks risinājums nekā brīvprātīgi standarti. ITUC (Starptautiskās arodbiedrību konfederācijas) ģenerālsekretāre Šarona Burrova ir teikusi, ka “privātie standarti nedrīkst aizstāt sabiedriskās politikas principus, kas ieviesti demokrātisku un reprezentatīvu politisku procesu ceļā”.

Bioloģiskā sertifikācija

Kas ir bioloģiskā sertifikācija?

Bioloģiskā sertifikācija ir trešās puses veikta sertifikācijas un marķējumu shēma, kas attiecas uz visiem lauksaimnieciskās ražošanas aspektiem, iepakošanu, dzīvnieku labturību, dabas aizsardzību un aizliedz nevajadzīgas un kaitīgas pārtikas piedevas bioloģiski ražotos produktos. Katram produktam, kas tiek tirgots kā bioloģisks, ir jāatbilst stingriem noteikumiem nacionālā, ES un starptautiskā līmenī. Sertifikāciju un auditus veic neatkarīgas kompānijas.

Kādi ir bioloģiskās sertifikācijas ieguvumi?

• Samazinās lauksaimniecības negatīvā ietekme uz vidi, piemēram, augsnes degradācija, ĢMO, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, pārmērīga agroķīmijas izmantošana un nokļūšana dabā vai arī mēslojuma noplūde ezeros, upēs un gruntsūdenī.
• Izvairīšanās no pesticīdiem un mākslīgā mēslojuma, īpaši jaunattīstības valstīs, palīdz palielināt lauksaimnieku ienākumus.

Vēl arvien ir iespējami uzlabojumi

• Bioloģiskā sertifikācija nepievērš pietiekamu uzmanību sociālajiem aspektiem un procesiem, kuri ietekmē ražošanas sistēmu un lauksaimniecības ainavu ilgtspēju.
• Bioloģiskās sertifikācijas shēma mazajiem zemniekiem un ražotāju organizācijām jaunattīstības valstīs ir apgrūtinoša un dārga. To ir grūti izpildīt bez finansiālas palīdzības.
• Tā kā bioloģiskā sertifikācija neietver noteikumus, kas pieprasītu mainīt esošo lauksaimniecības produktu tirgu vai piegādes ķēdes, tā lielākoties nenodrošina ekonomiskus ieguvumus ražotājiem, un strādniekiem jaunattīstības valstīs.

Godīgās tirdzniecības sertifikācija

Godīgās tirdzniecības stāsts

Pirms sertifikācijas marķējuma ieviešanas Godīgo tirdzniecību īstenoja kompānijas, kas bija uzticīgas taisnīgas un vienlīdzīgas tirdzniecības idejai. Lai izvērstu kustību plašumā un ieviestu Godīgās tirdzniecības principus arī konvencionālajās kompānijās, kuras nav Godīgās tirdzniecības organizācijas, radās vajadzība pēc standartiem un veida, kā neatkarīgi un objektīvi pārbaudīt tirgotāju un ražotāju apgalvojumus par ražošanas apstākļiem. Šī iemesla dēļ 1988. gadā Nīderlandē bāzēta labdarības organizācija attīstībai Solidaridad ieviesa Max Havelaar marķējumu un sertifikācijas shēmu, kas sākotnēji bija paredzēta kafijai. Līdzīgas iniciatīvas aizsākās citās Eiropas valstīs un Ziemeļamerikā. Pagājušā gadsimta pašā izskaņā iepriekš neatkarīgās organizācijas, kas noteica standartus un sertificēja produktus, apvienojās un izveidoja Fairtrade Labelling Organisations International (FLO) un arī visplašāk zināmo Godīgās tirdzniecības marķējumu. 2012. gadā FLO kļuva par Fairtrade International (FI).

Vispārējos Godīgās tirdzniecības standartus un standartus specifiskiem produktiem nosaka FI, bet par Godīgās tirdzniecības sertifikācijas sistēmu atbild FLO-CERT Ltd. (FI piederošs uzņēmums) sadarbībā ar auditoriem un inspektoriem visā pasaulē. Godīgās tirdzniecības standartu mērķis ir novērst nesamērīgo ietekmes sadalījumu tirgus attiecībās, tirgus nestabilitāti un citas tradicionālajā tirdzniecībā eksistējošās netaisnības. Šī iemesla dēļ Godīgās tirdzniecības standarti attiecas uz ražotājiem un viņu tirdzniecības partneriem.

Kāpēc Fairtrade International sistēma tiek plaši respektēta?

• Tā ir caurspīdīga, ticama un koncentrējas uz uzņēmējdarbību.
• Fairtrade International biedru vidū ir visas iesaistītās puses: nacionālās sertifikācijas iniciatīvas no Eiropas, Ziemeļamerikas, Austrālijas un Āzijas, kā arī ražotāju organizācijas no Āzijas, Āfrikas un Latīņamerikas.
• Godīgā tirdzniecība koncentrējas uz sociāliem, ekonomiskiem un arī vides aizsardzības principiem un nodrošina efektīvas metodes, lai šos principus ieviestu praksē.

Ko varētu uzlabot?

FI tirdzniecības sistēma neapšaubāmi ir attīstījusi sadarbību ar mazo ražotāju organizācijām (lielākoties kooperatīviem un kooperatīvu apvienībām). Neskatoties uz to, pēdējā laikā tā ir daudz kritizēta Eiropā un Latīņamerikā par arodbiedrību tiesību pārkāpumu ignorēšanu sertificētās plantācijās Latīņamerikā. FI Algotā darbaspēka standarts tika pārskatīts 2014. gadā, lai nostiprinātu strādnieku tiesības brīvi organizēties arodbiedrībās, kolektīvi iesaistīties sarunās un lai dotu strādniekiem vairāk kontroles pār to, kā tiek tērēta Godīgās tirdzniecības prēmija. FI šobrīd arī ievieš jaunu metodoloģiju, lai noteiktu iztikas minimuma robežas un skaidrāk parādītu plantāciju vadībai, kāda ir pietiekama alga.